Sveikas…
Šodien man tāda sevis lutināšanas diena, kad negribas darīt pilnīgi neko…
Kārtējo reizi klāju uz sejas mālu masku un iedomājos, ka to taču var darīt ne tikai ar pirkstiem, aiz kuru nagiem viss parasti saķeras un vispār pē. Atradu mājās šādu lāpstiņu. Perfektais izmērs + visu uz sejas var izlīdzināt perfekti. Nav vairs problēmu ar mālu maskas kasīšanu ārā no trauciņa.
Mans šodienas atklājums…
Šie gardumiņi… kūst mutē ātrāk nekā ledus…. Saldummīles, ja vēl neesat pagaršojušas – noteikti to izdariet. Iesaku vaniļas Crispello.
Viena tāda paciņa aiziet nemanot, ja pie rokas ir izcila literatūra. Daudz bija dzirdēts par šo, bet tikai tagad esmu saņēmusies tai pieķerties.
Vai esat lasījušas “Silva Rerum“?
Un ko jūs vasarās lasiet brīvos brīžos sauļojoties pie jūras/pirms gulētiešanas/….?
Scentivory 
“Silva Rerum” ir gaidīšanas listē 🙂 pie gultas parasti stāv iesāktas 8 grāmatas, lasu pēc noskaņojuma, bet rādās, ka būšu pievārējusi igauņu rakstnieka Jāna Kaplinska romānu “Tā pati upe”.
Iesāktas 8 grāmatas? Stāsti nejaucas kopā galvā? Es reizē varu lasīt tikai vienu, toties ir iemesls ātrāk pabeigt, jo nākamā gaida.
Tikko paskatījos kaudzītē ir viena lubene, divas profesionālās literatūras grāmatas, parējās ir klasika. Lasu tradicionālajās valodās – latviešu,angļu, krievu un vienu burtoju holandiešu .
Problēma ir cita, pēc nopietno grāmatu lasīšanas ir sižetiski sapņi 😀
Nu izklausās baigi.
Varbūt vari ieteikt kādu no nesenām un labām lubenēm?
Šī ir no senākām lubenēm, bet ar ļoti labu Birutas Vaivodes tulkojumu – Nora Robertsa “Pārdrošie sapņi”. Tagad lasu Sūzanas Elizabetes Filipsas “Dienvidu rozi”, izcili relaksē.
Paldies, pierakstīju 🙂
Izlasīšu abas Silva Rerum un iešu medīt 🙂
Esmu lasījusi ”Silva Rerum”. Ļoti patika – nevarēju atrauties. Tajā grāmatā bija arī viena ļoti, ļoti skaisti aprakstīta aina, ko vēl tagad atceros. Vienīgā lieta, kas nepatika – manam iemīļotajam varonim bija lemts kļūt saldam…
Es parasti lasu sēžot uz palodzes un tagad sanāk to dalīt ar kaķi 😀 Lasu dažādas grāmatas. Nu, kas kurā reizē ieinteresējis. Šobrīd lasu ”Smalkjūtību”. Paralēli lasu arī Eko ”Prāgas kapsētu”, bet man ar to galīgi neiet, jo vnk…tā grāmata nešķiet piemērota vasarai, bet drīzāk rudenim.
Jā, grāmata ierāva sevī jau ar pirmajiem vārdiem… vienā vakarā izrāvu kādas 200 lpp 😀
Tā ir – katrai lietai savs laiks. Man liekas, ja kaut kas īsti neaizrauj, tad tas jānoliek malā un jānobriest tam. 🙂